Atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvara palielināšana Latvijā ir novedusi pie sadedzināšanā nepieciešamās koka šķeldas apjoma pieauguma.
Ar radionuklīdiem nepiesārņotu šķeldu sadedzinot rodas degšanas galaprodukti pelni un dūmgāzes. Lielākā daļa minerālvielu paliek pelnos, kur palielinās dabīgā radionuklīda (K-40) koncentrācija. Gadījumos, kad šķeldā atrodas arī mākslīgie radionuklīdi, piem., Cs-137, pelnu īpatnējā radioaktivitāte (Bq/kg) ievērojumi palielinās. Jāņem vērā, ka daļu minerālvielu aiznes dūmgāzes, un tās tiek uztvertas elektrostatiskos filtros, kuros arī tiks pārbaudīta mākslīgā radionuklīda klātbūtne.
Pamatojoties uz pētījumiem importētiem koksnes produktiem, tai skaitā šķeldai, varētu būt paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu Cs-137.
Lasīt vairākLatvijā ievestai šķeldai jonizējošā starojuma kontrole notiek, šķērsojot valsts robežu (autoceļi, dzelzceļi). Radiometrisko kontroli veic Latvijas robežsardze (Radioaktivitātes Kontroles Vārti (RKV) un rokas mērinstrumenti). Šķeldas piesārņojuma līmenis vairumā gadījumu ir ārpus iekārtu standarta mērīšanas metožu jutības robežām, jo kravas ar RKV tiek mērītas, pārvietojoties un, kravai atrodoties metāla tilpnē (vagonā), starojums tiek ekranēts. Ņemot vērā, ka normatīvajos aktos nav norādītas šķeldas piesārņojuma normas, tās kontrole ir atbilstoša.
Neatbilstība Latvijas normatīvajiem aktiem parādās kurināšanas tehnoloģiskā procesa gala produktā (pelnos). Radionuklīda Cs-137 īpatnējā aktivitāte nedrīkst pārsniegt 1000 Bq/kg. Pašlaik vienīgā radioaktīvā piesārņojuma monitoringa vieta ir iebraucot SIA “Getliņi Eko” atkritumu poligonā.